Amerikas Savienoto Valstu īstenotā militārā intervence Venecuēlā, kuras laikā tika sagūstīts un uz Ņujorku aizvests Nikolass Maduro, Eiropas politiskajās aprindās izraisījusi viedokļu sadursmi.
Kamēr viena daļa valstu atbalsta autoritārā režīma galu, citas pauž nopietnas bažas par starptautisko tiesību ignorēšanu un iespējamo haosu Dienvidamerikā. Pašlaik Maduro atrodas Bruklinas aizturēšanas centrā, gaidot oficiālu apsūdzību izvirzīšanu par narkotiku kontrabandu un nelikumīgu ieroču apriti.
Eiropas Savienības piesardzība un Vācijas nogaidīšana
Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa pēc konsultācijām ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio aicināja puses ievērot maksimālu savaldību. Lai gan ES amatpersonas jau iepriekš ir apšaubījušas Maduro leģitimitāti, Kallasa uzsvēra, ka jebkurai varas maiņai jānotiek saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautisko tiesību principiem.
Līdzīgās domās ir Vācijas kanclers Fridrihs Mercs. Viņš norādīja, ka juridiskais izvērtējums par ASV operāciju ir sarežģīts, tāpēc Berlīne nesteigsies ar tūlītējiem secinājumiem. Merca galvenā prioritāte ir nepieļaut Venecuēlas ieslīgšanu pilnīgā politiskā nestabilitātē, tādēļ viņš uzstāj uz sakārtotu pārejas procesu, kura rezultātā pie varas nāktu demokrātiski vēlēta valdība.
Lielbritānijas un Itālijas atbalsts pret Francijas kritiku
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Starmers un Itālijas valdības vadītāja Džordža Meloni ieņēmuši asāku pozīciju. Londona jau sen atteikusies atzīt Maduro par likumīgu prezidentu un tagad plāno cieši sadarboties ar Vašingtonu, lai nodrošinātu miermīlīgu varas nodošanu. Itālija gājusi vēl tālāk, atklāti nosaucot ASV militāro rīcību par leģitīmu soli.
Pretējā nometnē atrodas Francija un Spānija. Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra, ka krīzes risinājumu nevar uzspiest no ārpuses un tam jāatbilst Venecuēlas tautas gribai, par pagaidu vadītāju atzīstot opozīcijas līderi Edmundo Gonsalesu. Tikmēr Spānijas premjers Pedro Sančess un Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide stingri nosodīja intervenci, brīdinot, ka starptautisko tiesību pārkāpšana var izraisīt reģionālu karu un neparedzamu nenoteiktību.
Latvijas un Ukrainas nostāja: Režīma gals kā prioritāte
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pauda viedokli, ka Maduro nelikumīgais režīms, kas gadiem balstījies korupcijā un organizētajā noziedzībā, ir ilgstoši apspiedis savu tautu. Viņš uzsvēra, ka svarīgākais ir panākt tādu pārvaldību, kas tiešām atspoguļotu iedzīvotāju izvēli. Arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže norādīja, ka pasaule bez Maduro būtu labāka vieta.
Līdzīgu retoriku izmantoja arī Ukraina, kas izvēlējās neanalizēt ASV operācijas juridisko pusi, tā vietā koncentrējoties uz Maduro represīvo dabu un nepieciešamību aizsargāt venecuēliešu intereses un cilvēktiesības.
Tiesību eksperti brīdina par agresijas aktu
Kamēr politiķi diskutē par mērķu attaisnojamību, tiesību zinātņu eksperti, tostarp Rebeka Hamiltone, norāda uz klajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Eksperti apšauba Trampa administrācijas apgalvojumus par “pašaizsardzību”, jo Venecuēla nav veikusi bruņotu uzbrukumu ASV teritorijai. Saskaņā ar ANO Statūtu 2. panta 4. daļu, spēka pielietošana pret citas suverēnas valsts politisko neatkarību ir aizliegta.
Tāpat asu kritiku saņem ziņas par ASV plāniem pārņemt kontroli pār Venecuēlas naftas resursiem. Tiesību speciālisti to klasificē kā agresijas noziegumu un citas valsts dabas bagātību izlaupīšanu, kas rada bīstamu precedentu starptautiskajās attiecībās. Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paudis nopietnas bažas, norādot, ka šāda rīcība var sagraut pastāvošo pasaules kārtību.
